Готовый перевод Преводы на латышский язык к сайту и форуму ZietGeist movement.: ДУХ ВРЕМЕНИ (субтитры) ЧАСТЬ 3.

Trešā daļa: Nepievērsiet uzmanību cilvēkiem aiz priekškara.

"Aiz troņa ir kaut kas daudz lielāks nekā pats karalis."
- Sers Viljams Pits, Lordu Palāta, 1770. gads -

"Pār pasauli valda pavisam ne tie, kurus uzskata par pārvaldītājiem cilvēki, kas nezina, kas notiek aizkulisēs."
- Bendžamins Dizraeli, angļu valsts darbinieks un rakstnieks. 1844.gads -

"Patiesībā, finansiālajai vadībai lielākajos pasaules centros ir piederējusi ASV valdība kopš Endrju Džeksona laikiem..."
- Franklin D. Ruzvelts,ASV prezidents, 1933

1775, Amerikāņu revolūcija sākās, jo Amerikas kolonijas vēlējēs atbrīvoties no Anglijas, un tās despotisko monarhiju. Lai gan ir citēti daudzi revolūcijas iemesli, viens izceļās kā galvenais iemesls: ka Karalis Džordžs III aizliedza kolonijām izmantot bezprocentu valūtu, ko tās pašas radīja un izmantoja, lai nebūtu jāmaksā ar procentu likmi aplikto naudu, ko Anglijas Centrāla banka spieda viņiem aizņemties, tā kolonijas paverdzinot. Un ka Bendžamins Franklins vēlāk rakstīja:

"Karaļa Džordža III atteikšanās atļaut kolonijām strādāt ar godīgu naudas sistēmu, kura atbrīvoja vienkāršos ļaudis no finansu mahinatoru žņaugiem, bija laikam galvenais revolūcijas iemesls."
Bendžamins Franklins

1783. gadā Amerika ieguva savu neatkarību no Anglijas. Tomēr cīņa pret Centrālās Bankas institūciju un ar to saistītajiem korumpētajiem, alkatības pilnajiem cilvēkiem tikai sākās.

Tad kas ir Centrālā Banka? Centrālā banka ir institūcija, kas ražo valūtu visai nācijai. Balstoties uz vēsturiskajiem precedentiem, divas ietekmes ir raksturīgas centrālās bankas vadībā: Kontrole pār procentu likmēm un naudas piegādi jeb inflāciju.

Centrālā banka ne tikai piegādā valdības ekonomikai naudu, tā to aizdod ar procentu likmi. Tad, izmantojot naudas piegādes daudzuma samazināšanu vai palielināšanu, Centrālā banka regulē izdotās naudas vērtību. Galvenais, kas ir jāsaprot, ka visa šīs sistēmas struktūra ilgtermiņā var radīt tikai vienu lietu - Parādu.

Nav jābūt pārlieku atjautīgam, lai šo krāpšanu saprastu. Katrs dolārs, ko rada Centrālā banka, tiek aizdots ar procentu likmi, tas nozīmē, ka katra dolāra, kas tiek radīts, vērtība ir dolārs plus
noteikts procents parāda, kas tiek attiecināts uz dolāru.

Bet tā kā Centrālajai bankai ir monopols pār valūtas izdošanu visai valstij, un viņi aizdod katru dolāru ar tai pat brīdī pievienotu parādu...No kurienes rodas nauda, ar kuru apmaksā parādu? Tā var atkal nākt tikai no Centrālās bankas.

Un tas nozīmē, ka Centrālajai bankai nepārtraukti jāpalielina
valūtas piedāvājums, lai uz brīdi nosegtu parādu, un, tā ka jaunā nauda atkal tiek aizdota ar procentu likmi, rada vēl vairāk parādu!

Beigu rezultāts šādai sistēmai ir verdzība. Jo ir neiespējami valdībai, tātad tautai, jebkad izkļūt no šī pašradītā parāda. Šīs valsts dibinātāji to lieliski apzinājās.

"Es ticu, ka banku institūcijas ir vēl bīstamākas, kā stāvošas armijas. Ja Amerikas iedzīvotāji jebkad atļaus privātām bankām kontrolēt tās valūtas izdošanu, bankas un korporācijas apaugs visapkārt cilvēkiem un atņems tiem īpašumus līdz kādu dienu viņu bērni pamodīsies bez pajumtes uz savu
senču iekarotā kontinenta."
-Tomass Džefersons, 1743-1826

"Ja vēlaties palikt vergi baņķieriem un maksāt viņiem savas verdzības cenu, ļaujiet viņiem turpināt radīt naudu un kontrolēt valsts aizņēmumu."
- Ser Džosija Stamps, 1880-1941

20.gs. sākumā ASV jau bija ieviesusi un atcēlusi pāris Centrālās bankas sistēmas,kuras nežēlīgu bankas plānu dēļ, tika ieviestas.
Šajā laikā, dominējošās ģimenes banku un biznesa sektorā bija:
Rokfelleri, Morgani, Varburgi, un Rotšildi.

1900. gadu sākumā, viņi mēģināja atkārtoti izvirzīt likumu, kas atļautu radīt vēl vienu Centrālo banku.Viņi gan apzinājās, ka valdība un publika uzmanīja šādas institūcijas.Tādēļ viņiem bija nepieciešams incidents, kas varētu ietekmēt publisko viedokli.Tādēļ, Dž. P. Morgans, publiski atzīts kā finansiāla rakstura slavenība,izmantoja savu ietekmi palaižot baumas, ka kāda ietekmīga banka Ņujorkā ir bankrotējusi.

Morgans zināja, ka tas izraisīs massu histēriju, un ietekmēs arī citas bankas, un tā arī notika.
Cilvēki, baidīdamies zaudēt savus noguldījumus, nekavēties sāka izņemt naudu no saviem kontiem. Likumsakarīgi, bankas bija spiestas iesaukt savus aizdevumus,
kas nozīmēja, ka parādniekam nācās pārdot savu īpašumu,tā radot bankrota, atsavināšanas spirāli.
Liekot visu pa plauktiņiem, pāris gadus vēlāk, Fredriks Alens no "LIFE" žurnāla rakstīja:

"1907. gada panika bija tieši Morgana interesēs un viņš
to vadīja pretī tālākai attīstībai."
-Fredriks Alens, žurnāls "LIFE"

Nezinot šo krāpšanu, 1907. gada panika noveda līdz Kongresa
līmeņa izmeklēšanai, ko vadīja Senators Nelsons Aldriks,
kuram bija personiskas saites ar banku karteļiem, un vēlāk
kļuva par daļu no Rokfelleru ģimenes laulību ceļā.
Aldrika vadītā komisija ieteica izveidot vēl vienu Centrālo banku,lai 1907. gada panika nekad nevarētu atkārtoties.Šī bija iespēja, ko internacionālie baņķieri gaidīja, lai varētu uzsākt savu plānu.

1910. gadā, Dž. P. Morgana īpašumā, kas atradās Džekila salā, netālu
no Džordžijas štata piekrastes, notika slepena tikšanās.
Tur tika uzrakstīts Centrālās bankas likumprojekts, ko nosauca par Federālās rezerves akts.Likumprojektu rakstīja baņķieri, nevis likuma veidotāji.Šī tikšanās bija tik slepena, tik ļoti slēpta no valdības un publikas,ka apmēram 10 cilvēki, kas piedalījās, dēvēja sevi citos vārdos, viens ar otru sarunājoties.Kad šis akts bija izstrādāts, to nodeva viņu politiskās sejas,Nelsona Aldrika rokās, lai viņš to iesniedz Kongresam.

Un 1912. gadā, ar politisku baņķieru spēcīgu
sponsorēšanu, Vudro Vilsons kļuva par prezidentu,pirms tam jau piekritis parakstīt Federālās rezerves aktu apmaiņā pret kampaņas atbalstu.
Un 2 dienas pirms ziemassvētkie, kad Kongress bija mājās ar savām ģimenēm, Federālās rezerves akts tika pieņemts,un Vilsons to pieņēma kā likumu.Gadus vēlāk, Vudro Vilsons nožēlā rakstīja:

" [mūsu] lielisko industriālo nāciju kontrolē pašas parāda sistēma.
Mūsu parādu sistēma ir privātās rokās. Tātad, nācijas izaugsme
un visas mūsu darbības ir dažu vīru rokās, kas ja arī ir godīgi un pamatā rīkojas cilvēku labā,ir koncentrēti uz lielajām saistībām, kas viņiem ir ar pašu naudu, ir iesaistīta un neapstrīdami uzglabājas un iznīcina patiesu ekonomisko brīvību.”

Mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad mums ir vissliktāk pārvaldītā,
viena no visvairāk dominētajiām valdībām mūsdienu civilizētajā pasaulē-vairāk nav valdība, kas balstās uz uzskatu brīvību, pārliecību un vairākumu balsojumu,bet valdība, kas balstās uz saujiņas dominējošu cilvēku uzskatiem.” - Woodrow Wilson

Kongresmenis Luiss MakFadens arī izpauda savas domas pēc akta pieņemšanas:

"Pasaules banku sistēma šeit tika radīta. Supervalsts, ko vada internacionāli baņķieri.Strādājot plecu pie pleca lai paverdzinātu pasauli sava prieka pēc. Federālā banka ir nelikumīgi piesavinājusies valdību."

Cilvēkiem teica, ka Federālās rezerves sistēma ir ekonomiskais stabilizators.Un inflācija, kā arī ekonomiskās krīzes ir pagātnē.Turpretī, vēsture stāsta ko pavisam citu.Patiesībā, internacionālajiem baņķieriem tagad bija spēcīga sistēma lai izvērstu savas ambīcijas.

Piemēram, no 1914. līdz 1919. gadam, Federālā banka palielināja naudas daudzumu gandrīz par 100%.Kā rezultātā tika izsniegti ļoti daudz aizdevumi mazajām bankām.Tad, 1920. gadā, Federālā banka savāca lielus daudzumus apritē esošās naudas,tā rezultātā, blakus bankām nācās savākt lielus daudzumus naudas aizdevumu,un tāpat kā 1907: bija vērojamas banku izputēšanas, bankroti, un sabrukums.

Vairāk kā 5400 sāncensīgas bankas, kas atradās ārpus Federālās rezerves sistēmas, sabruka.Vēl izteiktāk apvienojot monopolu mazas internacionālo baņķieru rokās.Šī nozieguma līdzzinātājs, kongresmenis Lindbergs 1921. gadā atzina:

"Zem Federālās rezerves akta, panikas tiek radītas.
Pašreizējā panika ir pirmā zinātniski radītā,
izperināta tāpāt kā matemātisks vienādojums."
-Čarlzs Lindbergs-

Lai nu kā, 1920. gada panika bija tikai iesildīšanās.No 1921. līdz 1929. gadam Federālā rezerve atkal palielināja naudas daudzumu.Kas atkal noveda pie pastiprinātiem aizdevumiem cilvēkiem un bankām.
Tika radīts arī jauns aizdevums, ko akciju tirgū nosauca par “peļņas aizdevumu”.

Vienkārši runājot, peļņas aizdevums
ļāva investoram investēt tikai 10% no akciju cenas,un pārējos 90 % aizdeva caur biržas brokeri.Citiem vārdiem sakot, cilvēka īpašumā varēja būt $1000 vērtas akcijas ar ieguldītiem tikai 100$.Šī metode bija ļoti iecienīta [?] 20. gados,jo šķita, ka visi nopelna naudu tirgū. Lai nu kā, šim aizdevumam bija āķis.

To varēja paprasīt atpakaļ jebkurā brīdī, un to nācās atdot 24 stundu laikā.Šo dēvē par peļņas zvanu,un vistipiskākais peļņas zvana rezultāts bija akciju pārošana, kas tika iegādāta par aizdevumu.

Tāpēc, pāris mēnešus pirms 1929. gada oktobra,
Dž. D. Rokfellers, Bernhards Baraks un citi "savējie" klusi pameta tirgu,
un 24. oktobrī, 1929. gadā, Ņujorkas finansisti, kuri bija izsnieguši peļņas aizdevumus, sāka tos masveidā prasīt atpakaļ.Tas aizsāka pēkšņu tirgus izpārdošanu,jo visiem bija jāsedz savi peļņas aizdevumi.Tas tad izraisīja plašus banku pagrimumus, kā rezultātā vairāk kā 16000 banku sabruka.

Ļaujot nekaunīgajiem internacionālajiem baņķieriem
ne tikai nopirkt konkurentu bankas ar atlaidi,bet arī iegādāties lielas korporācijas par smieklu cenām.Tā bija lielākā zagšana Amerikas vēsturē.

Bet tad tas nebeidzās.Turpretī, lai izvērstu plašāk naudas daudzumu, lai varētu atkopties no ekonomiskā sabrukuma,Federālā rezerve patiesībā to pastiprināja, pielejot degvielu vienai, no visas vēstures lielākajām depresijām.Atkārtoto, dusmu pārņemts, kongresmenis
Luiss MakFadens, ilglaicīgs baņķieru karteļu pretinieks,sāka ieviest impīčmenta sēdes, kas pretotos Federālās Rezerves valdei,sakot par depresiju sabrukumu:

"Tas bija rūpīgi plānots notikums.Internacionālie baņķieri vēlējās radīt bezcerības apstākļus,lai varētu kļūt par mūsu visu valdniekiem."
-Luiss MakFadens-

Nav nekāds pārsteigums, ka pēc 2 iepriekšējiem atentāta mēģinājumiem, MakFadens tika noindēts banketā, pirms paspēja izvirzīt impīčmentu.

Tagad, kad sabiedrība bija novesta līdz izmisumam, Federālās
rezerves baņķieri izlēma, ka zelta standartu vajadzētu noņemt.Lai to izdarītu, viņiem bija nepieciešams iegūt savā īpašumā visu sistēmā esošo zeltu.Un, aizbildinoties ar to, ka tas palīdzēs izbeigt
depresiju, nāca 1933. gada zelta konfiscēšana.

Ar risku 10 gadus pavadīt cietumā, visiem Amerikā nācās iesniegt savus zelta stieņus dārgumu glabātavi,principā, nozogot tautai to mazumiņu naudas, kas tai piederēja. 1933. gada beigās, zelta standarts tika iznīcināts.Ja pavēro dolāra banknoti, kas tapusi pirms 1933. gada, uz tās var lasīt, ka tā ir izpērkama zeltā.Ja pavēro šodienas dolāra banknoti, tur teikts, ka tas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas nozīmē, ka to nebalsta pilnīgi nekas.

Tas ir bezvērtīgs papīra gabals.Vienīgā lieta, kas piešķir naudai vērtību, ir tas, cik tās ir cirkulācijā.Tātad, spēja regulēt naudas daudzumu ir spēja regulēt tās vērtību,kā arī piespiest veselas ekonomikas un sabiedrības uz ceļiem.

"Dod man kontroli pār valsts naudas apgādi, un man ir vienalga, kas raksta tās likumus."
-M.A. Rotšilds, Rotšildu baņķieru dinastijas dibinātājs-

Ir svarīgi saprast: Federālā rezerve ir privāts uzņēmums.Tas ir apmēram tikpat "Federāls", kā "Federal Express". Tas veido pats savu politiku, un principā nav ne zem vienas ASV regulas.Tā ir privāta banka, kas aizdod visu valūtu uz procentiem valdībai, un ir pilnīgā saskaņā ar krāpniecisko centrālās bankas modeli, no kura valsts centās izmukt kad pasludināja neatkarību Amerikāņu Revolūcijas karā.

Tātad, atgriežoties 1913. gadā, Federālās rezerves akts nebija vienīgais
pretkonstitucionālais lukumprojekts, kas tika izspiests cauri kongresam.
Viņi arī ieviesa federālo ienākumu nodokli.Ir jānorāda, ka amerikāņu sabiedrības neziņa attiecībā pret federālo ienākumu nodokli parāda, cik dumja un izklaidīga patiesībā ir Amerikas populācija.

Pirmkārt, federālais ienākuma nodoklis ir pilnīgā pretrunā ar Konstitūciju, jo tas ir tiešais nodoklis nesadalītam ienākumam. Saskaņā ar Konstitūciju legāli var būt tikai sadalīti nodokļi. Otrkārt, labojumu, kas atļauj šo nodokli, neratificēja pietiekams štatu skaits. Uz to dažreiz atsaucas mūsdienu tiesu praksē.

"Ja jūs būtu uzmanīgi lasījuši 16. labojumu, jūs ieraudzītu, ka to nebija ratificējis pietiekošs štatu skaits." - Džeimss Fokss - ASV Apgabala Tiesas tiesnesis, 2003. gads

Treškārt, šodien, apmēram 35% no vidējās strādnieka
samaksas viņam atņem ar nodokļu starpniecību.Tas nozīmē, ka strādā 4 mēnešus gadā, lai izpildītu šo nodokļu obligāciju,un uzminiet kur aiziet tā nauda? Tā aizplūst lai samaksātu procentus par valūtu, ko rada krāpnieciskā Federālā rezerves banka,sistēma, kurai vispār nevajadzētu pastāvēt.

Nauda, ko nopelni strādājot četrus mēnešus gadā,
gandrīz tiešā nozīmē, nonāk internacionālo baņķieru kabatās,kuriem pieder privātā Federālās rezerves banka.Un ceturtkārt, par spīti krāpnieciskās valdības apgalvojumiem, ka ienākumu nodoklis ir godīgs,nepastāv tāda statūta, tāda likuma, kas liek Tev maksāt šo nodokli.
Punkts!

“Es tiešām gaidīju, ka, nu, protams, ka ir tāds likums,kas liek izpildīt šo nodokļu nomaksu.Noteikti jābūt.Nonācu situācijā, kad es nespēju atrast likumu,kas padarītu cilvēku atbildīgu par šī nodokļa maksāšanu,vismaz ne es, un man zināmie cilvēki arī ne,un man nebija citas iespējas, kā aiziet no darba.”
-Džo Turners, bijašais ASV nodokļu dienesta agents-

"Balstoties uz pētījumiem, kurus veicu 2000. gadā un vēljoprojām,
neesmu atradusi šo likumu.Esmu prasījusi kongresam, daudziem cilvēkiem,
esmu prasījusi Ieņēmuma dienesta comisijas palīgiem,viņi nespēj atbildēt, jo, ja viņi atbildēs, amerikāņi zinās, ka viss šis ir krāpšana."
-Šerrijs Džeksons, bijašais ASV nodokļu dienesta agents-

Es neesmu aizpildījis federālo ienākuma nodokļa grāmatiņu kopš es aizgāju no darba.

"Neesmu aizpildījusi nodokļu grāmatiņu kopš 1999. gada"

Ienākuma nodoklis ir nekas cits, kā visas valsts paverdzinātājs.Ekonomikas un ar nolūku veidotas mantas zagšanas vadīšana ir tikai viena puse kubika, ko savās rokās tur baņķieri. Nākamais darbarīks lai nopelītu un iegūtu kontroli, ir karš. Kopš 1913. gada Federālās rezerves rašanāsSince the inception of the Federal Reserve in 1913, vairāki lielāki un mazāki kari ir notikuši. Visizteiktākie 3 bija Pirmais pasaules karš, 2. Pasaules karš un Vjetnamas karš.

I Pasaules karš

1914. gadā sākās Eiropas kari, centrēti ap Angliju un Vāciju. Amerikāņu tauta nevēlējās nekādas saistības ar karu, tādēļ prezidents Vilsons publiski paziņoja neitralitāti. Lai nu kā, pagrīdē, ASV administrācija meklēja jebkādu atrunu, lai tajā piedalītos. Kā piezīmēja Valsts sekretārs Viljams Dženings:

"Lielo banku interesi piesaistīja Pasaules karš, jo tas pavēra ceļu uz milzīgu peļņu."
-Valsts sekretārs Viljams Dženings-

Ir jāsaprot, ka visizdevīgākais, kas
var notikt internacionālajam baņķierim, ir karš.Jo tas piespiež valsti aizņemties vēljovairāk naudas
no Federālās rezerves bankas uz procentiem. Vudro Vilsona augstākais padomdevējs un mentors bija pulkvedis Edvards Hauss, cilvēks ar ciešu saikni ar internacionālajiem baņķieriem, kas vēlējās iesaistīties karā. Dokumentētā sarunā starp pulkvedi Hausu, Vilsona padomdevēju, un Edvardu Greju, Anglijas ārlietu ministru, runājot par to, kā iesaistīt Ameriku karā, Grejs pajautāja:

"Ko darīs amerikāņi, ja vācieši nogremdēs okeāna laineri ar amerikāņu pasažieriem uz klāja?"

Hauss atbildēja:

"Es domāju, ka neizprates uzliesmojums pārņemtu ASV un tas jau vien būtu pietiekami, lai iesaistītu mūs karā."

Tātad, 1915. gada 7. maijā, principā, ar Edvarda Greja ieteikumu, kuģis ar nosaukumu Lusitania ar nolūku tika nosūtīts
uz vāciešu kontrolētiem ūdeņiem, kur bija zināms, ka atrodas vāciešu militārie kuģi. Un, kā bija gaidīts, vāciešu zemūdenes torpedēja kuģi, uzspridzinot uzglabātu munīciju, un nogalinot 1200 cilvēku.

Lai dziļāk saprastu šo ar nolūku radīto notikumu, Vācijas vēstniecība patiesībā izlika paziņojumus "New York times" avīzē, brīdinot cilvēkus, ka, ja tie kāps uz Lusitania, tad to darot riskē, jo tāda kuģa peldēšana no Amerikas uz Angliku caur kara zonu, var beigties ar tā iznīcināšanu.

Kā bija paredzēts, Lusitania nogremdēšana izraisīja dusmu vilni starp amerikāņiem un Amerika iesaistījās karā neilgi pēc šī notikuma. Pirmais pasaules karš prasīja 323 000 amerikāņu dzīvību. Dž.D. Rokfellers nopelnīja apmēram 200 miljonus dolāru. Nerunājot par to, ka karš izmaksāja apmēram 30 miljardus dolāru Amerikai, no kā lielāko daļu aizņēmās no Federālās rezerves bankas uz procentiem, tā palielinot internacionālo baņķieru peļņu.

II Pasaules karš.

1941. gada 7. decembrī Japāna uzbruka Amerikas flotei Perlharnorā, izsaucot mūsu piedalīšanos karā. Prezidents Franklins D. Rūzvelts paziņoja, ka uzbrukuma "diena dzīvos kaunā un negodā". Negoda diena patiesi, bet ne jau šķietamā pārsteiguma uzbrukuma Perlharborai. Pēc 60. gadus vāktas informācijas, ir skaidrs, ka ne tikai par Perlharboras uzbrukumu zināja jau nedēļas iepriekš, tas tika gaidīts un pat provocēts.

Rūzvelts, kura ģimene bija bijusi Ņujorkas baņķieri kopš 18.gs., kura onkulis Fredriks bija oriģinālajā federālās rezerves valdē, bija ļoti ieinteresēts internacionālo baņķieru panākumos un galvenā interese bija iesaistīties karā. Un kā jau redzējām, nekas nav tik ienesīgs internacionālajiem baņķieriem, kā karš. Žurnāla ierakstā, ko veicis Rūzvelta kara sekretārs
Henrijs Stimsons, datēts 1941. gada 25. novembrī, viņs dokumentēja sarunu, kas viņam bija ar Rūzveltu:

"Jautājums bija par to, kā mēs varētu piespiest viņus izdarīt pirmo šāvienu. Bija svarīgi nodrošināt, lai Japāņi būtu pirmie, kas to dara lai vairs nebūtu jautājumu par to, kuri bijuši agresori."
-kara sekretārs Henrijs Stimsons

Mēnešus pirms uzbrukuma Perlharborai, Rūzvelts darīja visu, kas bija viņa spēkos,
lai saniknotu japāņus, parādot agresijas nostāju. Viņš apturēja amerikāņu petrolejas importu japāņiem. Viņš apturēja visus japāņu aktīvus, kas atradās ASV. Viņš publiski aizdeva naudu Nacionālistiskajai
Ķīnai un piegādāja militāro palīdzību britiem, no kuriem abi bija pretinieki Japānai karā. Kas, starp citu, ir pilnīgā pretrunā ar internacionālajiem kara likumiem.

Un 4. decembrī, 3 dienas pirms uzbrukuma, austrāliešu izlūki paziņoja Rūzveltam
par japāņu spēkiem, kas tuvojas Perlharborai. Rūzvelts to ignorēja. Tad, kā gaidīts un atļauts, 1941. gada 7. decembrī Japāna uzbruka Perlharborai, nogalinot 2400 karavīru. Pirms Perlharboras, 83% amerikāņu nevēlējās nekādas saistības ar karu. Pēc Perlharboras, 1 miljons vīriešu pieteicās karot brīvprātīgi.

Ir svarīgi piezīmēt, ka Nacistiskās Vācijas kara ietekmi atbalstīja divas organizācijas, vienu no kurām sauc I.G. Farben. I.G. Farben ražoja % no Vācijas spridzekļiem un pat Ciklonu B, ko izmantoja koncentrācijas nometnēs, lai nogalinātu miljonus. Viens no neizskanējušajiem I.G. Farben partneriem, bija Dž.D. Rokfellera Stand Oil Kompānija Amerikā.

Patiesībā, Vāciešu gaisa spēki nespēja darboties bez
speciāla piejaukuma, ko bija patentējis Rokfellera Standard Oil. Nežēlīgā Londonas bombardēšana, ko izpildīja Nacistiskā Vācija, piemēram varēja notikt tikai tādēļ, ka bija noticis 20 miljonu dolāru vērts darījums starp I.G. Farben un Vāciju. Šis ir tikai viens punkts, kas parāda to, kā Amerikas
bizness finansēja Otrā pasaules kara abas puses.

Vēl viena krāpnieciska organizācija, ko ir
vērts pieminēt, ir Apvienotā Banku Korporācija Ņujorkā. Tā ne tikai finansēja vairākas Hitlera nākšanas pie varas sastāvdaļas, kopā ar patiesiem materiāliem kara laikā, tā bija arī Nacistu naudas atmazgāšanas banka. tā bija arī Nacistu naudas atmazgāšanas banka.

Ņujorkas Apvienotā Banku Korporācija drīz pēc
tam tika atsavināta par tirgošanās ar ienaidnieku akta pārkāpumu. Ņujorkas Apvienotā Banku Korporācija drīz pēc
tam tika atsavināta par tirgošanās ar ienaidnieku akta pārkāpumu. Uzminiet, kas bija direktors un viceprezidents Apvienotajai Bankai. Preskots Bušs, mūsu bijušā prezidenta vectēvs, un, protams, mūsu pirms viņa bijušā prezidenta tēvs. Paturi to prātā, kad prāto par Buša ģimenes morālo un politisko novietojumu.

Vjetnama.

ASV oficiālais paziņojums par karu Ziemeļvjetnamā 1964, iznāca pēc tam, kad
Ziemeļvjetnamiešu kara kuģi uzbruka ASV iznīcinātājiem Tonkinas līcī. Šo iesauca par Tonkinas līča incidentu. Šī viena situācija bija aizsākums ļoti lielai
karavīru uzvietošanai un pilnīgai gaisa karadarbībai.

Ir tikai viena problēma. Kara kuģu uzbrukums ASV iznīcinātājiem nenotika. Tas bija pilnīgi inscinēts notikums, lai būtu iegansts sākt kara darbību. Bijušais Aizsardzības sekretārs Roberts Maknamara pēc gadiem atzina, ka Tokinas līča incidents bija "kļūda", kamēr daudzi citi "insaideri" ir nākuši gaismā apgalvojot, ka tas bija safabricēts farss, pilnīgi meli.

Bet tagad atcerieties iemeslu lai iebruktu Irākā.(zeitgeistmovie.ru komentārijs)

Kad bija sācies karš, tas atkal bija saistīts ar biznesu. 1966. gada oktobrī, prezidents Lindons Džonsons atcēla tirgošanās aizliegumus ar Padomju bloku, ļoti labi zinot, ka Padomju savienība rūpēja aptuveni
80% no visām Ziemeļvjietnamas kara vajadzībāms. Galu galā, Rokfellers finansēja rūpnīcas Padomju savienībā, ko Padomju savienība izmantoja lai radītu
militāro aprīkojumu un sūtītu uz Ziemeļvjetnamu.

Lai gan, abu pušu finansēšana šajā konfliktā bija tikai viena monētas puse. 1985. gadā, Vjetnamas uzbrukuma noteiktumi tika publiskoti. Tur bija detalizēti rakstīts tas, ko amerikāņu vienības varēja vai nevarēja darīt kara laikā. Tajā skaitā bija absurdas lietas, kā:

*Ziemeļvjetnamiešu pretlidaparātu raķešu sistēmas nedrīkstēja tikt bombardētas, līdz netika uzzināts, vai tās strādā.
*Neviens ienaidnieks nevarēja tikt dzenāts, kad tas pārkļuva Laosas vai Kambodžas robežām.
*Un visatklātākais no visiem, vissvarīgākajiem
stratēģiskajiem mērķiem nedrīkstēja uzbrukt, līdz to atļauj augstas militārās personas.

Neatkarīgi no šiem absurdajiem ierobežojumiem, Neatkarīgi no šiem absurdajiem ierobežojumiem, un tādēļ varēja uzbūvēt veselas stratēģijas
lai izmantotu amerikāņu ierobežojumus savā labā.Tādēļ šis karš vilkās tik ilgi un galugalā: Vjetnamas karu nebija svarīgi uzvarēt. Tikai uzturēt. Šis karš noveda pie 58000 amerikāņu un 3 mijoniem mirušu vjetnamiešu. Tātad, kur atrodamies pašlaik.

11. septembris bija solis uz priekšu, lai paātrinātu nežēlīgās elites plānu. Tas bija safabricēts kara aizsacējs, tāds pats kā Lusitania nogremdēšana, Perlharboras provokācija un Tonkina līča meli. Patiesībā, ja 11. septembris nebija izplānots
kara aizsācējs, tad tas izceltos no visu citu vidus. Tas ir izmantots lai palaistu divus neprovecētus, nelegālus karus. Vienu pret Irāku, un otru pret Afganistānu.

Lai gan, 11. septembris bija iegansts vēl vienam karam. Karam pret tevi. Patriota akts, dzimtenes aizsardzība, militāriā tribunāla akts un citi likumprojekti, tiek pilnībā un bez šaubām izmantoti, lai iznīcinātu tavas cilvēktiesības un ierobežotu tavas spējas cīnīties pretī tam, kas tuvojas.

Pagaidām, ASV, neziņojot lielai daļai smadzeņu skalotajiem amerikāņiem, tavas mājas var tikt izmeklētas bez pilnvaras, bez tavas klātbūtnes mājās, tu vari tikt aizturēts bez jebkāda pamatojuma, turēts ieslodzījumā uz nenoteiktu laiku bez
iespējas piekļūt juristam un tevi var pilntiesīgi spīdzināt.
Visu tikai uz aizdomu pamata vien, ka esi terorists.

Ja tev ir nepieciešams attēls ar to, kas notiek valstī, papētīsim, kā vēsture atkārtojas. 1933. gada februārī Hitlers inscinēja mākslīgu uzbrukumu, nodedzinot paša vāciešu parlamenta ēku Reihstāgu, un novēla vainu uz komunistu teroristiem.

Pāris nedēļu vēlāk, viņš ratificēja Atļaujas aktu,kas pilnībā iznīcināja Vācijas konstitūciju, tā iznīcinot cilvēku tiesības. Tad viņš aizvadīja pāris aizsākuma karus lai pierādītu vācu tautai, ka ir nepieciešama stipra pašmāju aizsardzība.

"Pastāv ļaunums, kas draud katram vīrietim, sievietei un bērnam šajā lieliskajā valstī. Mums ir jāsper soļi, lai nodrošinātu mūsu pašmāju aizsardzību."
-Adolfs Hitlers par Gestapo izveidošanu

Mūsu ienaidnieki ir radikāls teroristu tīkls un katra valdība, kas to atbalsta.
-Dž.Bušs

Laiks celties. Cilvēki, kas ir pie varas, ļoti cenšās nodrošināt, lai tu būtu ar nolūku novests no ceļa un manipulēts. Lielākās cilvēku daļas pasaules uztvere, it īpaši politiskajos jautājumos, nav viņu pašu. Tā ir viltīgi uzspiesta viņiem, bez viņu pašu ziņas. Piemēram, lielākā daļa cilvēku patiesi tic, ka Irākas okupācija veicās slikti, jo, šķietami, nebeidz izcelties sektantiskās sadursmes.

Sabiedrība neredz, ka miera stāvokļa zudums Irākā ir tieši tas, kas cilvēkiem aiz valdības, ir nepieciešams. Šis karš ir jāuztur, lai reģions varētu tikt sadalīts, naftas ieguves vietas sagrābtas, iegūti nepārtraukti ieņēmumi no aizsardzības algotņiem un vissvarīgākais, izveidotas ilglaicīgas militārās bāzes lai varētu izmantot pret citām naftu saturošām, nepakļāvīgajām valstīm, kā Irāna un Sīrija.

Lai vēl vairāk parādītu, ka pilsoņu karš un destabilizācija ir radīti ar nolūku - 2005. gadā, Irākas policija arestēja 2 elitārus britu SAS virsniekus pēc tam, kad viņi tika pieķerti braucot automašīnā un apšaudot civilos iedzīvotājus, pārģērbušies par arābiem. Pēc tam, kad viņi tika arestēti un aizvesti uz Basras cietumu, britu armija nekavējoties pieprasīja atbrīvot šos vīrus. Kad Basras valdība atteicās to darīt, britu tanki fiziski atbrauca un izspridzināja vīrus no Basras cietuma.

"Ja vēlies iznīcināt teritoriju, kā tu to dari? Ir divi veidi - tu vari tur doties un visu bombardēt, bet tas nav neko prasmīgi. Labāk tu mēģini izveidot situāciju, kad vietējie cilvēki nogalina cits citu un iznīcina paši savu teritoriku, pašu fermas. Un tas arī tika izdarīts šajā teritorijā. Veids, kā vari iznīcināt pretinieku, ir ļauj viņam iznīcināt pašam sevi, sadalot visus savā starpā."

"Tad baro abas puses, tev ir aģenti, kas baro abas puses, uzkurinot abas puses. Un viņi izšauj viens otru. Un ir pienācis laiks, kad daļa no mums šo patiesību sapratīs. Lai saprastu, ka cilvēki, kas uztur impērijas un tās rada, to paveic, manipulējot ar cilvēkiem, ko cenšās iekarot.

Tu varētu uzdot sev jautājumu par to, kādēļ visa kultūra ir pārpildīta ar massu mediju izklaidi no visām pusēm, kamēr izglītības sistēma Amerikā turpina savu apstulbinošo lejupslīdi jo ASV izlēma pārņemt savā aizgādībā publisko skolu sistēmu.

"Ko tava valdība ir pasūtījusi, to saņem. Kad mēs to sapratīsim, tad varēsim palūkoties uz valdības finansētām izglītības institūcijām un redzēt kāda veida skolnieku un kāda veida izglītību veicina valdības finansētās skolas, loģiski, ka, ja šo skolu iznākums nebūs saskaņā ar Valsts un Federālās valdības vēlmēm, tad tās tos mainīs."

"Galu galā, valdība iegūst to, ko pasūtīja. Viņi nevēlas, lai Tavi bērni būtu izglītoti. Viņi nevēlas lai tu domātu pārāk daudz. Tādēļ mūsu valsts un mūsu pasaule ir tik piepildīta ar izklaidēm, masu medijiem, TV šoviem, atraciju parkiem, nerkotikām, alkoholu un jebkādu citu izklaides veidu, kas cilvēka prātu izklaidē. Lai tu nenostātos ceļā ietekmīgiem cilvēkiem, pārāk daudz domājot. Labāk pamosties un saproti ka ir cilvēki, kas vada tavu dzīvi un tu to pat nezini."

fragments no filma "Network" 1976:

"Esam lielās ziepēs! Jo jūs un vēl 62 miljoni citu amerikāņu tagad manī klausās. Jo mazāk par 3% no jums, ļaudis, lasa grāmatas. Jo mazāk par 15 procentiem no jums lasa avīzes. Jo vienīgo patiesību, ko zināt, jūs iegūstat caur šo kasti. Tagad ir vesela paaudze, kas nezin neko kas nav nācis no šīs kastes.

Šī kaste ir evanģēlijs, lielākā atklāsme. Šī kaste spēj radīt un salauzt prezidentus, pāvestus, premjerministrus. Šī kaste ir vislieliskākais sasodītais spēks visā
bezdievīgajā pasaulē, un gaida nepatikšanas, ja tas iekrīt rokās nepareizajiem cilvēkiem!"

Переведено на Нотабеноиде
http://notabenoid.org/book/3551/14378

Переводчики: Wads, Dron25