Готовый перевод Торсунов - перевод на латышский язык / Torsunovs - tulkojums latviešu valodā: 201305001 - Как действует на нас время

Kā laiks mūs ietekmē

Rīga, 09.07.2013

Šai pasaulei ir noteiktā īpatnība attiecībā pret vietu, kurā mums jādzīvo. Mums jādzīvo garīgajā pasaulē. Garīgajā pasaulē laiks ir..... Respektīvi, šajā pasaulē laiks ir pamata enerģija, kas visu te maina. Tātad faktiski šī laika enerģija nav tikai tas, kas iet pa ciparnīcu. Pieņemsim, ka datorā ir sistēma, ir sistēmas faili, uz kuru pamatā viss pārējais tiek veidots, tiek būvēts. Šajā pasaulē ir tāpat.

Laiks ir galvenais spēks, ap kuru viss grozās. Šajā pasaulē viss tiek veidots un būvēts uz tas pamata. Arī garīgajā pasaulē ir laiks, bet tur tas darbojas savādāk –ar katru sekundi palielinoties laimei. Mēs esam dvēseles, mums ir garīgā daba, tāpēc mēs arī vēlamies... mēs ticam, jo dvēsele faktiski atrodas garīgajā enerģijā. Dvēsele saskaras ar garīgo enerģiju, bet mēs šobrīd dzīvojam šeit, materiālajā pasaulē. Te ir pretruna – garīgā un mūžīgā dvēsele dzīvo pasaulē, kas nemitīgi mainās.

Bet sirdī mums ir ideja, ka rīt būs labāk, nekā šodien. „Labāk nekā vakar, labāk nekā vakar, rīt būs labāk nekā vakar” (dziesma). Tātad mēs ticam. Dziesma to apstiprina, tā atsaucās sirdī. Mēs dziedam: „Rīt būs labāk, nekā vakar”, un ticam, ka tā ir taisnība. Un tā arī būs. Jautājums ir – vai rīt? Kādreiz viennozīmīgi būs labāk. Bet mēs nezinām kad, jo šīs pasaules struktūra, sistēma darbojas savādāk – katrs brīdis ir grūtāks nekā iepriekšējais.

Dzīve paliek grūtāka ar katru mirkli. Kāpēc? Skatāties, kā laiks iedarbojas uz fizisko ķermeni? Laiks liek tam novecot. Vai arī kāds nenoveco? Paceliet roku tas, kas nenoveco! Visi noveco.

Vai tad, kad bērns piedzimst, viņš noveco? Vai noveco? Noveco. Tikai mēs to tā nesaucam, ka noveco. Mēs sakām, ka viņš aug, jo vecums viņā nav redzams. Bet ar laiku mēs pamanām. Sākumā viņš ir smieklīgs, patīkams. Bet vēlāk mēs pamanām, ka no viņa kaut kas nāk ārā.

No viņa nāk kaut kas nesaprotams un nepatīkams. Tad nāk arvien vairāk un vairāk un tad viņš pavisam noiet no ceļa. Tas notiek četrpadsmit gados. Mēs nezinām, no kurienes tas nāk, jo agrāk tā nebija. Ja salīdzinām – agrāk nebija, tagad ir. Tas viss notiek laika iedarbības dēļ.

Tā strādā laiks. Kā tas notiek? Ka cilvēks piedzims, viņa karma ir iekšā, tā nenāk ārā. Laiks to neizvelk ārā. Tāpēc bērnības enerģija ir ļoti līdzīga dvēseles enerģijai. Skatoties uz bērnu mēs arī saņemam bērnības enerģiju. Tāpēc cilvēki ir ļoti laimīgi, ka viņiem ir bērni

Tas notiek tāpēc, ka tikai bērni var saskarties ar dvēseles enerģiju. Mēs arī esam dvēseles. Bet tā kā mūs ļoti spēcīgi ietekmē karma, mēs nejūtam šo tīro dzīvi, kura ir bērna liktenī. Bet kad pieaugušais rūpējās par bērnu šī tīrā dzīvē tiek arī viņam. Tas, kam ir bērns, jūt šo tīro, gaišo dzīvi.

Vecāki mīl bērnus šīs gaišās un tīrās dzīves dēļ. Pat ja bērns jau ir pieaudzis, viņam ir, piemēram, piecdesmit gadi. Tev ir septiņdesmit, viņam – piecdesmit un tu viņu uztver no šīs tīrās dzīves viedokļa, kuru esi redzējis viņa bērnībā. Viņš vairs nav mazs, viņam ir piecdesmit gadi, viņš ir pieaudzis cilvēks. Bet māte sirdī viņu tapāt redz kā mazo. Viņai paliek atmiņas un viņa bērnu uztver kā iepriekš.

Dvēsele dzimst bērna ķermenī un tā ir ļoti stipri izpaužas, kamēr karma neiedarbojas. Bērnība, tās sajūta bieži tiek apdziedāta. „Spārnotās šūpoles lido, lido, lido...”, „Bērnība kādreiz beigsies...”

Внимание! Этот перевод, возможно, ещё не готов.
Его статус: идёт перевод

Переведено на Нотабеноиде
http://notabenoid.org/book/50976/213852

Переводчики: olga21